Pink Floyd

Angļu rokmūzikas grupa

Pink Floyd ir angļu rokmūzikas grupa, kura sākotnēji ieguva ievērību ar tās izpildīto psihedēlisko un speisroka mūziku, bet vēlāk ar progresīvā roka mūziku. Pink Floyd ir pazīstami arī ar filozofiskajiem dziesmu vārdiem, skaņas eksperimentēšanu, inovatīvo albuma vāku mākslu un sīki izstrādātu sniegumu auditorijas priekšā. Pink Floyd ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem rokmūzikas projektiem mūzikas vēsturē. Kopumā visā pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 210 miljoni albumi,[1][2][3] no kuriem lielākā daļa, aptuveni 74,5 miljoni, ir pārdoti Savienotajās Valstīs.[4] Īpašus panākumus Pink Floyd guva ar vēlākajiem konceptuālajiem albumiem, sevišķi Dark Side of the Moon (1973) un The Wall (1979).

Pink Floyd
Pink Floyd 1968. gadā. No kreisās: Niks Meisons, Sids Barets, Deivids Gilmors, Rodžers Voterss, Ričards Raits.
Galvenā informācija
Izcelsmes vietaValsts karogs: Apvienotā Karaliste Kembridža, Apvienotā Karaliste
Žanriprogresīvais roks
psihodēliskais roks
Darbības gadi1964—1994; 2013—2014; 2022
IzdevējiHarvest, Capitol, Columbia
Mājaslapapinkfloyd.co.uk
Bijušie dalībnieki
Deivids Gilmors
Niks Meisons
Ričards Raits
Rodžers Voterss
Sids Barets
Bobs Klouss

Grupas darbību mēdz iedalīt vairākos posmos. 1964. gadā grupu izveidoja un vadīja Sids Barets, no 1968. gada vadību sāka pārņemt Rodžers Voterss, kura laikā Pink Floyd ieguva īpašu slavu un kritiķu atzinību (Dark Side of the Moon, Wish You Were Here, Animals, The Wall). 1985. gadā Voterss paziņoja, ka grupa sevi izsmēlusi un savu darbību pārtrauc, taču pārējie grupas locekļi turpināja uzstāties ar Pink Floyd nosaukumu. Voterss tiesā mēģināja panākt, lai grupai nebūtu tiesību lietot nosaukumu Pink Floyd, taču tiesa lēma par labu pārējiem grupas dalībniekiem.

Vēsturelabot šo sadaļu

1964—1968labot šo sadaļu

Pink Floyd pirmsākumi saistāmi ar 1964. gadā izveidotu grupu Tea Set, kurā ietilpa Rodžers Voterss, Niks Meisons, Riks Raits un Bobs Klouss. Kad grupai pievienojās Sids Barets, pēc viņa ierosinājuma grupa tika pārdēvēta par The Pink Floyd Sound par godu diviem Bareta iecienītiem blūza mūziķiem: Pinkam Andersonam un Floidam Kaunsilam. Ar laiku artikuls un vārds Sound tika atmesti.

1967. gadā grupai atnāk pirmie panākumi — Bareta sacerētās dziesmas Arnold Layne un See Emily Play izdotas singlu veidā iekaro Lielbritānijas topu desmitnieku. Tam seko arī debijas albums The Piper at the Gates of Dawn, kurā Pink Floyd parāda savu Londonas UFO klubā noslīpēto meistarību speisroka un psihodēlijas radīšanā, ar tādām kompozīcijām kā Astronomy Domine un Interstellar Overdrive.

Grupas panākumu ceļā rodas problēmas — pieaugošās popularitātes un dažādu apreibinošu vielu lietošanas iespaidā pasliktinās Sida Bareta psihiskā veselība un viņam rodas pat problēmas normāli nospēlēt koncertos. Līdz ar to grupā tiek pieņemts otrs ģitārists — kādreizējais grupas Jokers Wild dalībnieks Deivids Gilmors, kam sākotnēji bija atvēlēta koncertu mūziķa loma grupā, Baretam saglabājot galvenā dziesmu autora funkcijas. Tomēr izrādās, ka Baretam arī komponēšana sagādā problēmas, kā rezultātā viņa un grupas ceļi šķiras. 1968. gadā iznākušajā albumā A Saucerful of Secrets Barets ir autors vairs tikai vienai kompozīcijai — Jugband Blues, un pat tajā ir skaidri jaušama viņa psihes straujā mainīšanās. Bareta vokāli un ģitāras partijas parādās gan arī vairākās citās albuma dziesmās, tomēr ir skaidrs, ka grupai, kas savas pastāvēšanas pirmajos gados ir paļāvusies gandrīz pilnībā tikai uz Bareta ģēniju, ir jāmeklē jauni risinājumi izaugsmei.

1968—1983labot šo sadaļu

Par jauno grupas līderi kļūst Rodžers Voterss, lai gan pāreja no Bareta vadītas grupas uz Votersa vadītu grupu ieilgst, tā rezultātā tādos albumos kā More, Ummagumma, Atom Heart Mother, Meddle, Obscured by Clouds dziesmu sacerēšanā aktīvi piedalās visi četri grupas dalībnieki, tomēr Bareta laika panākumus atkārtot neizdodas. Lielais grupas izrāviens notiek ar 1973. gada albumu Dark Side of the Moon, kurā vadību grupā jau diezgan izteikti ir pārņēmis Voterss, kas kļuvis par galveno tekstu autoru un pamazām sacer arī arvien lielāku daļu melodiju. Dark Side of the Moon izceļas ar milzīgu daudzumu dažādu izmantotu skaņas efektu, revolucionāru producēšanas rezultātu un vairākām popmūzikas auditoriju piesaistošām kompozīcijām, kas Pink Floyd padara par vienu no populārākajām grupām pasaulē.

Atkārtot Dark Side of the Moon panākumus nav viegli, tāpēc nākamā albuma ierakstīšanas process ievelkas, un arī rezultāts — albums Wish You Were Here lielākoties tiek atzīts par mazāk spožu kā tā priekšgājējs.[nepieciešama atsauce] Albums tiek veltīts kontaktu ar saviem kādreizējajiem grupas biedriem pavisam zaudējušajam Sidam Baretam, kas negaidīti parādās grupas studijā šī albuma ierakstīšanas laikā. 1977. gada Animals Voterss sacer kā variāciju par Džordža Orvela Dzīvnieku fermu.

Līdzās Dark Side of the Moon par otru grupas karjeras augstāko punktu lielākoties tiek atzīts 1979. gadā iznākušais dubultalbums The Wall, kurā Voterss jau ir tik lielā mērā pārņēmis grupu savos grožos, ka pat albuma bukletā viņa vārds tiek nošķirts no pārējiem tās dalībniekiem. Tāpat kā Dark Side of the Moon, The Wall kļūst par vienu no visu laiku pārdotākajiem mūzikas albumiem, bet to pavadošā tūre, kuras koncertos tiek veidota simboliska siena starp grupu un skatītājiem — par vienu no grandiozākajiem notikumiem rokmūzikas vēsturē.[nepieciešama atsauce]

Tomēr pēc šī albuma ierakstīšanas Voterss piespiež[nepieciešama atsauce] Ričardu Raitu grupu atstāt, apgalvojot, ka Raita līdzdalība tāpat pēdējos gados bijusi minimāla. Šo nesaskaņu dēļ nākamais grupas albums iznāk tikai četrus gadus pēc The Wall. The Final Cut kļūst par pēdējo Votersa dominēto ierakstu un tas turpina The Wall aizsākto kara tematiku. Meisona un Gilmora līdzdalība šajā ierakstā ir minimāla, Voterss ir ne tikai visu dziesmu mūzikas un teksta autors, bet arī instrumentālā loma pārējiem grupas dalībniekiem šajā albumā ir ievērojami ierobežota.

1985—1994labot šo sadaļu

Pēc The Final Cut iznākšanas, 1985. gadā, tika paziņots par Pink Floyd pastāvēšanas beigām. Tomēr Gilmors vēlāk izvēlējās grupas nosaukumu saglabāt un tiesā atkaroja šo nosaukumu no Votersa (kurš gan nebija plānojis uzstāties kā Pink Floyd), zaudējot gan tiesības koncertos izmantot The Wall atribūtiku. 1987. gadā Gilmors un Meisons kā Pink Floyd izdod jaunu albumu — A Momentary Lapse of Reason, kas kļūst komerciāli veiksmīgs. Nākamo Pink Floyd albumu nākas gaidīt 7 gadus. 1994. gadā izdotais The Division Bell pagaidām ir arī pēdējais grupas albums un par spīti kopīgai Pink Floyd un Rodžera Votersa dalībai koncertā Live 8 pagaidām grupa nav paziņojusi par atkalapvienošanos.

"Hey, Hey, Rise Up!" (2022)labot šo sadaļu

Deivids Gilmors un Niks Meisons atkal apvienojās 2022. gada martā, kā Pink Floyd kopā ar basģitāristu Gaju Pratu (Guy Pratt) un taustiņinstrumentālistu Nitinu Savniju (Nitin Sawhney), lai ierakstītu dziesmu "Hey, Hey, Rise Up!" Ukrainas atbalstam pēc Krievijas agresīvā iebrukuma. Tajā skan Boombox dziedātāja Andrija Hļivņuka (Андрій Хливнюк) vokāls, kas ņemts no Instagram videoklipa, kurā viņš Kijivā dzied 1914. gada ukraiņu tautasdziesmu "Ak sārtās irbenes pļavā". Deivids Gilmors to raksturoja kā "spēcīgu brīdi, kas viņā radīja vēlmi to ielikt mūzikā". Ieņēmumi no dziesmas, kas izskanēja 7. aprīlī, novirzīti humānajai palīdzībai Ukrainai. Deivids Gilmors atzina, ka karš viņu ir iedvesmojis izdot jaunu mūziku caur Pink Floyd, jo tas bija "vitāli" svarīgi, lai palielinātu izpratni par notiekošo.[5] Pink Floyd jau bija izņēmusi mūziku no straumēšanas pakalpojumiem Krievijā un Baltkrievijā. Viņu darbs caur Waters palicis, izraisot pieņēmumus, ka Waters ir bloķējis tā noņemšanu, un Deivids Gilmors sacīja tikai, ka "Es biju vīlies... Lasiet to, ko vēlaties."[5]

Sastāvslabot šo sadaļu

Diskogrāfijalabot šo sadaļu

Pamata raksts: Pink Floyd diskogrāfija

Studijas albumi
Koncertalbumi
Ievērojamākās dziesmas
  • One of These Days (1971)
  • Time (1972)
  • Money (1973)
  • Us and Them (1973)
  • Have a Cigar (1975)
  • Wish You Were Here (1975)
  • Another Brick in the Wall (Part II) (1979)
  • Comfortably Numb (1980)

Atsauceslabot šo sadaļu

  1. (angliski) Richard West-Soley. «Former participants make top 20 ESC stars top sales chart». esctoday.com, 2006-02-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-12-30. Skatīts: 2008-11-15.
  2. (angliski) Adam Fresco. «Pink Floyd founder Syd Barrett dies at home». Timesonline.co.uk, 2006-07-11. Skatīts: 2008-11-15.
  3. (angliski) «Floyd 'true to Barrett's legacy'». BBC News. 2006-07-11. Skatīts: 2008-11-15.
  4. (angliski) «Top Selling Artists». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-07-01. Skatīts: 2008-11-15.
  5. 5,0 5,1 «‘This is a crazy, unjust attack’: Pink Floyd re-form to support Ukraine». the Guardian (angļu). 2022-04-07. Skatīts: 2022-04-11.


🔥 Top keywords: SākumlapaSpecial:SearchLieldienasLastādijaLieldienu salaSpecial:RecentChangesZaļā CeturtdienaVikipēdija:KontaktiĢirts JakovļevsLatvijaAnkorvatsKarless PudždemonsVaira Vīķe-FreibergaLastādijas ielaRīgas 13. vidusskolaOtrais pasaules karšE-klaseMadars LasmanisSvalbāraBrīvības piemineklisNaftaEiropas SavienībaAndris SprūdsNATORīgaLielā PiektdienaIslāmsZodiaksFibonači skaitļiNikijs LaudaBaltijas jūraLatvijas TelevīzijaMākslinieciskās izteiksmes līdzeklisAnšlavs EglītisLietotāja diskusija:KikosRaimonds PaulsEvika SiliņaImants ZiedonisSengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījumsIndijas okeāns2023. gadsLietuva2023. gads kinoBaltimoraApvienoto Nāciju OrganizācijaPadomju SavienībaLatvijas administratīvais iedalījumsKrievijaIgaunijaAkmeņoglesTadžikistāna27. martsRomas Katoļu baznīcaAspazijaPavasarisStāstījumsArturs Krišjānis KariņšMangānsAnna BrigadereKlusais okeānsZanda Kalniņa-Lukaševica1949. gada marta deportācijasKristietībaVispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētkiLatvijas PSRProzaSaules sistēmaPirmais pasaules karšDaugavaNapoleons BonapartsKazuāriRainisNemīlētieLiepājaDabasgāzeArāla jūraEkspresionismsKategorija:Latvijas gleznotājiFranču revolūcijaLatviešu leģionsDabas resursi2024. gada Pasaules čempionāts hokejāLionels MesiLatvijas pilsētu uzskaitījumsDalībnieka diskusija:KikosJānis LabucsAugsneASV štatiJāņiLatvijas Nacionālā bibliotēkaImpresionismsZiemeļkorejaAmerikas Savienotās ValstisLatvijas Valsts prezidentsAukstais karšEmīlijas Benjamiņas ielaVācijaLatvijas ezeru uzskaitījumsKategorija:Lietuvas nacionālie simboli