Bezdarbs

Bezdarbs jeb precīzāk bezdarba līmenis ir viens no ekonomiskās situācijas rādītājiem, to izsaka procentos no konkrētās vietas darba resursiem — darbspējīgajiem iedzīvotājiem.[1]

Bezdarba līmenis pasaulē, CIP dati, 2006. gads

Bezdarba līmenis ir daļa (izteikta procentos) darbaspēka, kas vēlas un ir spējīgi strādāt, bet kam nav darba un kas aktīvi meklē darbu.[1]

Bezdarba formaslabot šo sadaļu

Makroekonomiskā teorijā tiek definētas dažādās bezdarba formas.

Frikcionālais bezdarbslabot šo sadaļu

Īslaicīgu un reizēm pat neizbēgamu bezdarbu sauc par frikcionālo jeb dabisko bezdarbu.[2] Frikcionālais bezdarbs rodas tāpēc, ka darba tirgus nepārtraukti mainās, informācija par darba iespējām ir nepilnīga un nepieciešams laiks, lai darba devēji un nenodarbinātie strādnieki atrastu cits citu. Pat tad, ja kopējais darba resursu daudzums ir nemainīgs, tā iekšienē notiek nepārtrauktas izmaiņas, vienmēr ir cilvēki, kas no jauna iesaistās darba tirgū, un citi dažādu iemeslu dēļ to pamet.[1]

Bieži vien informācija par brīvajām darba vietām un prasībām, kas tiek izvirzītas pretendentiem uz šīm vietām, ir nepilnīga, un tas kavē noslēgt jaunus darba līgumus.[1]

Strukturālais bezdarbslabot šo sadaļu

Ja bezdarbu rada tehnoloģijas izmaiņas un strādnieki spiesti zaudēt darbu, līdz viņi pārkvalificējas, to sauc par strukturālo bezdarbu.[1]

Cikliskais bezdarbslabot šo sadaļu

Cikliskā bezdarba gadījumā pieprasījums pēc darbaspēka ievērojami mainās. Tas saistīts ar saimniecisko darbību valstī. Ekonomiskās krīzes laikā, kad ražošana samazinās, daudzi uzņēmumi tiek slēgti un bezdarba līmenis palielinās, savukārt, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, iespējas sameklēt darbu palielinās.[1]

Sezonālais bezdarbslabot šo sadaļu

Sezonālais bezdarbs ir līdzīgs nepietiekama pieprasījuma radītajam (cikliskajam) bezdarbam, arī to izraisa izmaiņas darba pieprasījumā. Tomēr šajā gadījumā izmaiņas ir iepriekš paredzamas un atkārtojas gadu no gada.[1]

Pilnīga nodarbinātībalabot šo sadaļu

Pilnīga nodarbinātība nozīmē, ka vienīgie nenodarbinātie ekonomiski aktīvie cilvēki ir tie, kas maina darba vietu.[1]

Skatīt arīlabot šo sadaļu

Literatūralabot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Ekonomika, Dace Vilne, Juta Birzniece, Kamene, 2001, 93. lpp, ISBN 9984-15-169-7
  2. International Economics Glossary: F
🔥 Top keywords: SākumlapaSpecial:SearchLieldienasLastādijaLieldienu salaSpecial:RecentChangesZaļā CeturtdienaVikipēdija:KontaktiĢirts JakovļevsLatvijaAnkorvatsKarless PudždemonsVaira Vīķe-FreibergaLastādijas ielaRīgas 13. vidusskolaOtrais pasaules karšE-klaseMadars LasmanisSvalbāraBrīvības piemineklisNaftaEiropas SavienībaAndris SprūdsNATORīgaLielā PiektdienaIslāmsZodiaksFibonači skaitļiNikijs LaudaBaltijas jūraLatvijas TelevīzijaMākslinieciskās izteiksmes līdzeklisAnšlavs EglītisLietotāja diskusija:KikosRaimonds PaulsEvika SiliņaImants ZiedonisSengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījumsIndijas okeāns2023. gadsLietuva2023. gads kinoBaltimoraApvienoto Nāciju OrganizācijaPadomju SavienībaLatvijas administratīvais iedalījumsKrievijaIgaunijaAkmeņoglesTadžikistāna27. martsRomas Katoļu baznīcaAspazijaPavasarisStāstījumsArturs Krišjānis KariņšMangānsAnna BrigadereKlusais okeānsZanda Kalniņa-Lukaševica1949. gada marta deportācijasKristietībaVispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētkiLatvijas PSRProzaSaules sistēmaPirmais pasaules karšDaugavaNapoleons BonapartsKazuāriRainisNemīlētieLiepājaDabasgāzeArāla jūraEkspresionismsKategorija:Latvijas gleznotājiFranču revolūcijaLatviešu leģionsDabas resursi2024. gada Pasaules čempionāts hokejāLionels MesiLatvijas pilsētu uzskaitījumsDalībnieka diskusija:KikosJānis LabucsAugsneASV štatiJāņiLatvijas Nacionālā bibliotēkaImpresionismsZiemeļkorejaAmerikas Savienotās ValstisLatvijas Valsts prezidentsAukstais karšEmīlijas Benjamiņas ielaVācijaLatvijas ezeru uzskaitījumsKategorija:Lietuvas nacionālie simboli